Akadēmiskais centrsDalība konferencēs
Konference: Liepājas 18. starptautiskā zinātniskā konference: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.
Norises vieta, laiks: Liepājas Universitāte 2012. gada 1.-2. martā.
Referāta nosaukums: KĀPĒC PĒTERIM KRAUKLĪTIM BIJA JĀDODAS UZ RĪGU LAIMI MEKLĒT?
Anotācija: Augusta Deglava romāns „Rīga” sākas ar aprakstu kā galvenais varonis, piecpadsmitgadīgais Pēteris Krauklītis, 186... gadā viens pats dodas uz Rīgu. Rodas jautājums, kāpēc jauns padsmitnieks pamet drošo lauku dzīvi, lai mestos iekšā nezināmā nākotnē, pie tam dodoties uz Rīgu, par ko viņš tikai ir dzirdējis dažādus nostāstus. Šajā referātā vēlos pievērsties lauku iedzīvotāju mobilitātes problēmām, izmantojot, pēc noteiktiem kritērijiem, atlasītus latviešu romānus par zemniekiem, lai analizētu jautājumu, kāpēc lauku iedzīvotāji pārvietojas.
Konference: LU 70. konference: Latviešu un cittautu literatūras vēstures un teorijas sekcija: Latviešu un cittautu literatūra: no romantisma līdz modernismam. Reālisma un naturālisma poētikas vektori latviešu un cittautu literatūrā
Norises vieta, laiks: Latvijas Universitāte 2012. gada 9. februārī
Referāta nosaukums: REALISMS KĀ ILGTSPĒJĪGAS LITERATŪRAS PAMATS. LABBŪTĪBA ANDREJA UPĪŠA „ZAĻAJĀ ZEMĒ”.
Anotācija: Andreja Upīša „Zaļā zeme” latviešu lasītājam ir politiski iekrāsota, taču, neskatoties uz to, šķiet, īpaši interesanti aplūkot, kā mūsu reālists un naturālists Andrejs Upīts skatās uz dzīves kvalitāti un jēgpilnu dzīvi. Kāda tad ir jēgpilna dzīve „Zaļajā zemē”? Kas dzīvo jēgpilnu dzīvi? Kādi ir Upīša lauku iedzīvotāju sapņi par labu dzīvi? Tie ir šajā rakstā risināmie jautājumi.
Andreja Upīša „Zaļās zemes” apdzīvotājiem dzīves kvalitāte un jēgpilna dzīve ir materiāla – izdzīvot, un ja iespējams, tikt pie savas zemes - nevis dzīves jēgas meklēšana un filozofēšana par resursu/tiesību/iespēju vienlīdzīgu pieejamību visiem sabiedrības locekļiem. Andreja Upīša „Zaļā zeme” ir arī mūsdienu spogulis, kas norāda uz globālām problēmām un vērtībām lokālā skatījumā.
Konference: PLZK apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”; sekcija: Nacionālā identitāte un latviešu literatūra: būtiskākie teksti un to nozīmes
Norises vieta, laiks: Latvijas universitāte 2011. gada 25. oktobrī
Referāta nosaukums: TEKSTS UN SOCIĀLĀ REALITĀTE
Anotācija: Mūsu reālistiskā literatūra ir ne tikai estētiski mākslas darbi, bet arī svarīgi izziņas avoti par attiecīgo laiku. Rodas jautājums, kāda ir literārā teksta sasaiste ar sociālo realitāti? ESF starpdisciplinārā projekta pētnieku grupa šo sasaisti ir izmantojusi sava projekta virsrakstā, kura pirmā daļa atkārto Jāņa Purapuķes garstāsta nosaukumu „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, kā morāli ideoloģisku problēmjautājumu ar noteiktu asociatīvu domu, tam pievienojot projekta sociālās realitātes izpētes uzdevumu – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas.
Šajā referātā vēlos parādīt, kā literārs teksts var būt cieši saistīts ar sociālo realitāti. Izmantojot projekta sociālās realitātes problēmjautājumus - saimniekošanas prakses, pārvietošanās, labbūtība, miermīlība, sadarbība, ietekmes uz vidi izvērtēšana, sociolingvistiski un kulturoloģiski jautājumi - un tos apkopojot jautājumu matricē, režģī, un šo režģi uzliekot literārajam tekstam, mēs iegūstam informāciju, kas mums, lasot tekstu kā estētisku mākslas darbu, paietu garām. Šāda problēmjautājumu režģu veidošana un izmantošana zinātniskām un arī pedagoģiskām vajadzībām, paver jaunas teksta lasījuma un analīzes iespējas. Šeit ir izmantots literārs teksts, taču tikpat labi varētu šo metodi izmantot uz jebkuru tekstu, piemēram, likumtekstu, lai uzzinātu tā sasaisti ar sociālo realitāti.
Konference: Dzimums, literārā konvencija un jaunrade; sekcija: Anna Brigadere un viņas laikmets latviešu rakstniecībā: sieviete un nacionālā kultūridentitāte
Norises vieta, laiks: Latvijas universitāte 2011. gada 30. septembrī
Referāta nosaukums: ATTIEKSME PRET SIEVIETI LATVIEŠU ZEMNIEKU KULTŪRVIDĒ
Anotācija: Latviešu kultūrvidē Jāņa Purapuķes garstāsta nosaukums ”Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” ir kļuvis par ļoti populāru daudznozīmīgu frazeoloģismu. To arī ESF starpdisciplinārā projekta pētnieku grupa iekļāvusi sava projekta nosaukumā: ” Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas”. Augstāk minētajā pētījumā ietilpst arī mans literatūrsocioloģiskais apakšpētījums par lauku iedzīvotāju dzīvi latviešu romānos. Šim apakšpētījumam esmu izveidojusi īpaša datu bāze, ”jautājumu režģi”, kas sevī ietver projekta pārējo pētnieku (sociālantropologu, politologu, kulturologu, vides speciālistu un sociolingvistu) pētījumu pamatjautājumus. Viens no minētā „režģa” jautājumiem ir „attieksme pret sievieti”. Šajā analīzē esmu aplūkojusi šo jautājumu, ejot cauri „jautājumu režģī” ievadītajiem romāniem pa horizontāli.
10 analizētie romāni/ garstāsti aptver periodu no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Lai gan sievietei ir ļoti nozīmīga loma lauku sētā, kur veicamie darbi tiek skaidri iedalīti vīriešu darbos un sieviešu darbos, tad nevar teikt, ka šo romānu veidotā kultūrvide sniegtu tikpat skaidru skatu uz sievieti. Taču visos analizētajos darbos, pat tādos, kur sieviete ir galvenā persona, viņas dzīvi ietekmē un nosaka vīrietis, tikai ļoti retos gadījumos viņa var vai spēj ņemt dzīvi savās rokās un meklē savu ceļu. Šī perioda attēlotā sabiedrība ir klaji patriarhāla un vīriešu attieksme pret sievieti atspoguļo viņu patriarhāli izjusto kultūras līmeni. Interesantā kārtā arī sievietes pašas, spriežot par citām sievietēm, pārņem šo patriarhālo nostāju, sieviešu solidaritāte vienai pret otru ir retums.
Šajā analīzē esmu izveidojusi dažādu attieksmju kategorijas, lai šādi iegūtu kopskatu par attiecīgās zemnieku romānu kultūrvides skatu uz sievieti.
Konference: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē
Norises vieta, laiks: Liepājas universitāte, 2011. gada 3.-4. martā
Referāta nosaukums: INDRĀNISMS – LATVIEŠU IDENTITĀTES STŪRAKMENS?
Anotācija: Aplūkojot dažus latviešu romānus par lauku tēmu, nevis kā estētiskus mākslas darbus, bet kā informācijas avotus par lauku dzīvi un lauku iedzīvotāju izpratni par zemi un savu lauku sētu, paveras interesanta aina. Romānos dominē patriarhāls saimnieks, kas savu zemi mīl vairāk par sievu un bērniem, kas sava īpašuma saglabāšanas un palielināšanas dēļ ir gatavs uz visu, taisnība ir tikai viņa pusē. Šie romāni, daļēji mūsu literatūras zelta fonds, pieder arī pie skolu obligātās literatūras un gadu desmitiem no paaudzes uz paaudzi ir veidojuši latvisko identitāti. Šajā referātā ir mēģināts šo identitātes jautājumu aplūkot no mazliet cita aspekta.
Konference: Annual meeting of the Association for Slavic, East European, and Eurasian Studies (ASEES)
Norises vieta, laiks: New Orleans (USA), 15-18 novembris, 2012
Referāta nosaukums: DELIBERATIVE DEMOCRACY AND PARTICIPATION IN LATVIA’S COUNTRYSIDE
Anotācija: Based on in-depth research, this paper focuses on new forms of self-governance and democratic participation in contemporary Latvia. It finds that the theoretical notions of deliberative democracy can be tested by examining the practices of how social groups participate in policy decisions on various levels of government. Under the sponsorship of the European Union and other external supporters, Latvia has developed formal mechanisms of popular participation in governance decisions. This paper analyzes how this works in theory and in practice. On the municipal level nongovernmental groups participate in deliberations about development strategies and discussions about how specific developmental projects might affect their environment. Local NGOs form one of three partners in formalized “partnerships” with local businesses and municipal councils. This participatory involvement suggests that one can speak of a nascent “partnership democracy” in Latvia, and possibly other EU influenced post-communist states. In Latvia’s case, the recent tendency towards the involvement of „social partners” and the forming of partnerships and consultative councils in ministries, municipal councils, and other institutions, fits this category rather well.
Konference: Latvijas Universitātes 70. gadskārtējā zinātniskā konferencē
Norises vieta, laiks: Rīgā, 2012. gada 15. februārī
Referāta nosaukums: KĀ DEFINĒT PILSONISKO SABIEDRĪBU: TIPOLOĢIJA
Anotācija: Līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības izteiksmes veidi visa pasaulē strauji mainās, ieskaitot Latvijā. Ierastie reprezentatīvo aptauju jautājumi šai attīstībai nav sekojuši līdzi, rezultāta pilsoniskā sabiedrība mēdz būt definēta pārāk šauri. Balstoties uz lauku darbu un dziļām intervijām Latvijas laukos, autore izveido jaunu pilsoniskās sabiedrības tipoloģiju, kas papildus formālām organizācijām ietver pilsoniskās sabiedrības neformālos veidojumus, kā arī „partnerības” un citus jaunus ļoti formalizētus sadarbības veidojumus ar valsts iestādēm.
Atslēgvārdi: socioloģiskas aptaujas, pilsoniskā sabiedrība, neformālas grupas un tīklojumi, partnerības.
Konference: The Global Baltics: The Next Twenty Years, The 23rd biannual conference of the Association for the Advancement of Baltic Studies
Norises vieta, laiks: Čikāga, ASV, University of Illinois at Chicago, 26-28 aprīlis, 2012
Referāta nosaukums: INFORMAL AND FORMAL CIVIL SOCIETY: LATVIA’S COUNTRYSIDE
Anotācija: Scholars use standard ways to measure political participation and civil society in countries worldwide. This paper argues that standard measures have to be adjusted in cases where informal civic participation prevails, such as in Latvia’s countryside. Due to the legacies of the Soviet communist regime, formal civic participation in post-communist countries such as Latvia is underdeveloped, as has been shown by the work of Marc M. Howard and others. Yet, their findings are based on a narrow conception of civil society as consisting of organized societal groups engaged in sustained activity. I argue that in the case of societies emerging form repressive regimes, measures of participation need to include a myriad of informal phenomena.My research on informal societal involvement in rural communities of Latvia is based on the „perspective from below,” e.g. in-depth interviews, participant observation, and the analysis of local media accounts. I find that there is more civil society than conventional methods and paradigms allow us to discern. Much civic participation, cooperation, and protest in Latvia’s countryside is improvised and spontaneous. In addition, highly formalized cooperative arrangements have been promoted by EU funding and regulations. The implication is that “post-communist” societies are more participatory than meets the eye. Ivars Pavasars Konference: 32nd Annual Conference of the International Association for Impact Assessment „Energy Future: The Role of Impact Assessment”
Sesija: Applying the EU SEA Directive: Case studies and innovative approaches
Norises vieta, laiks: Porto, Portugāle, 2012. gada 27. maijs - 1. jūnijs
Referāta nosaukums: SEA IN LATVIAN RURAL SPATIAL PLANNING
Anotācija: In Latvia, SEA as a conceptually new procedure has been first introduced only in 2004 following the EU directive obligations. Since then SEA has been continuously applied to more than 100 municipalities' spatial planning procedures. Therefore the first experiences can be now retrospectively evaluated. Several scholars have pointed to the problematic nature of SEA quality and efficiency assessment methodology. The current study used an innovative approach to assess the success of SEA performance in rural Latvian municipalities by involving the in-depth interview method. Interview results are then combined with SEA documentation analysis. The in-depth interviews reveal some aspects that would have been hidden by formal documentation and procedure analysis, allowing for insight "from below" to the SEA process. The results indicate that in Latvian rural regions the environmental problems arise rather due to the absence of human activities than due to the overexploitation of natural resources. This is especially contrasting to the developed Western countries (where SEA largely originates) and SEA performed within the overexploitation paradigm leads to descriptive generalisations without locally relevant analyses. The inactivity of rural residents in public consultation process is interpreted as selective ignorance of "top-down" processes as opposed by the presence of widespread informal activities. Nevertheless, public involvement is regarded as crucial by interviewees. Consequently, the contribution of SEA to spatial plans is effectively missing which leads to the question of meaningfulness of the SEA process. Therefore the SEA approach needs to be strongly adjusted to local conditions. Summary Statement. An innovative in-depth interview approach has been successfully used to assess the SEA performance. SEA within the overexploitation paradigm misses locally relevant analyses and therefore requires adaptation to local conditions.
Konference: The Global Baltics: The Next Twenty Years
Organizētāji: Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)
Panelis: Environment and Public Health
Norises vieta, laiks: Ilinoisas universitāte, Čikāga, ASV, 2012. gada 26. – 28. aprīlis
Referāta nosaukums: ENVIRONMENTALISM IN LATVIA: FROM INDEPENDENCE TO GLOBALIZATION
Anotācija: Concerns about environmental problems within Latvia were central to that Former Soviet Republic’s late 1980s drive to restore its independence. In fact, the environmental “hot spots” that were caused by large-scale Soviet industrialization helped to support Latvians’ political demands and independence aspirations. Environmental NGOs were among the first elements of Latvia’s democratically based civil society that emerged during this period. Following the collapse of many of the inefficient Soviet industries during the early 1990s, Latvia successively introduced EU environmental policies and norms into its legislation, and this legislation largely reflects the experiences and policies of the West’s democratically governed industrialized societies. Today global NGOs, such as the WWF, are active in Latvia with global environmental issues on their agenda. A broader type of western global environmentalism has replaced the environmentalism that was practiced years earlier by Latvia’s grassroots based independence movement. However, case studies of different environmental planning procedures as well as interviews in the countryside indicate that the environmental aspects prioritized by official environmental policies (or global environmentalism) are not those of concern to local Latvian public. This parallels the overall environmental situation as being considerably more natural with less negative impacts as compared to industrially developed countries. In such circumstances environmental planning procedures in Latvia do not reach the aims originally intended by these procedures. Interestingly, similar to the independence movement years, environmental arguments today are often used to achieve goals other than explicitly environmental ones. As such, a more critical and adaptive approach is required towards EU and global environmental policies, especially when introducing such policies locally. Ieva Raubiško Konference: Lielbritānijas un britu sadraudzības valstu antropologu asociācijas (ASA) gadskārtējā konference
Norises vieta, laiks: Ņjūdeli, Indija, 2012. gada 3.-6. aprīlis
Referāta nosaukums: ‘BELONGING TO ONE’S PLACE’ AS A CONDITION OF A GOOD LIFE: UNDERSTANDINGS OF WELL-BEING IN RURAL LATVIA
Anotācija: The proposed paper discusses how the concept of well-being is applied in the research on changing development strategies and cultural spaces of Latvia’s rural inhabitants. Based on fieldwork in the Latvian countryside, I examine the ideas of ‘belonging to one’s place’ as an important aspect of well-being among rural people. ‘Place’ encompasses diverse meanings, such as attachment to one’s land and family /predecessors (and thus continuity), close relationships with one’s neighbours, living in accord with the rhythms of nature, feeling free etc., which play significant role in people’s understandings of a good life. Under the conditions of unemployment and depopulation in the Latvian countryside, it is often the attachment to one’s place that motivates people to stay at home rather than migrate to cities or foreign countries in search for a better living.
More generally, this paper looks at the merits of introducing the concept of well-being into Latvian social sciences and humanities research in which the notions of individual/ social welfare and quality of life have predominated so far. Inspired by the definition and fruitful use of the concept by the Wellbeing in Developing Countries group at the University of Bath (2002-2008), I argue that well-being as an analytical tool holds great potential not only for Latvian social anthropological studies, but also for academic and applied research done within other fields or across different disciplines.
Konference: American Anthropogical Association Annual Conference
Norises vieta, laiks : Ņūorleāna (ASV), 2010. gada 16.-24. novembrī
Referāta nosaukums: TRANSFORMATION OF MORALITIES IN POST-SOVIET SPACE: A COMPARATIVE VIEW FROM LATVIA AND CHECHNYA
Anotācija: The proposed paper focuses on the transformation of moralities in two areas of the former Soviet Union: Latvia, currently a European Union country, and Chechnya, one of the republics of the Russian Federation. The disintegration of the Soviet Union set off great social change, subjecting population to a rapid introduction of new conceptual frameworks and a corresponding transition to new forms of socio-political and economic organization. While Latvia succeeded in the restoration of sovereignty and a gradual inclusion into the Western politico-economic system, Chechnya underwent two armed conflicts between secessionist forces and federal Russia and is still embroiled in post-war turmoil. The paper attempts to trace and compare the transformation of moral ideas and practices in the given societies, looking at how the arrival of neo-liberal order has affected the local understandings of good life and means to achieve it in Latvia and how the violent contestation and affirmation of state power has impinged on moral worlds in Chechnya, where the ideological and bureaucratic genealogies and praxis of the Russian state blend with the changing traditional ideas and habits, including Islamic discourses. Dace Dzenovska
Konference: American Ethnological Association gadskārtējā konference
Norises vieta, laiks: Ņujorka, ASV, 2012. gada 19. – 21. aprīlis
Referāta nosaukums: COLONIALITY OF POWER IN POSTSOCIALIST EUROPE
Anotācija: This article is a critical analysis of the discourses and practices that link the contemporary Latvian state and people to 17th century colonial pursuits of the Duchy of Courland by incorporating them into Latvian national history. Such historical appropriation in the form of public commemorations, historical scholarship, as well as everyday and political discourse generates bafflement within the ethical-political space of the West. I take this bafflement as good to think with about the “coloniality of power” in postsocialist Europe. On the basis of ethnographic and historical data, I suggest that it is necessary to consider both the historical appropriation of the Duchy’s colonial pursuits into Latvian national history and the bafflement it generates as elements of the same relational problem-space. This approach enables me to conclude that that the historical appropriation of the Duchy’s colonial history is not a backward post-Soviet identity project, as is often suggested, but rather an instance of subalternity. Namely, Latvian colonial aspirations constitute a limit case to Eurocentric narratives of modernity within which the European present is de-linked from its colonial past and depicted as governed by a commitment to freedom, democracy, and human rights. Latvian over-identification with Europe’s colonial past in quest of obtaining historical and political agency shows that coloniality remains deeply constitutive of contemporary Europe even as colonialism is a thing of the past. Importantly, analysis of the scene of bafflement enables the tracing of techniques through which the coloniality of power is written out of the European present.
Konference: Association for the Advancement of Baltic Studies konference
Norises vieta, laiks: Čikāga, Ilinoja, 2012. gada aprīlis
Referāta nosaukums: NOTES ON EMPTINESS AND THE IMPORTANCE OF MAINTAINING LIFE
Anotācija: Upon arriving in Riga in January 2010, I found myself in the midst of a lively debate about lielā aizbraukšana (the great departure). Most people had friends, colleagues, or family members who had left to work in Ireland or England, some followin
g the recent economic crisis, while others long before that. If in public life people were talking about the great departure, policy and research circles had begun to articulate this phenomenon through a discourse on the problem of emigration, which, combined with low-birth rates, could have dire effects for the life of the nation. In this paper, I will think ethnographically about the ways in which Latvia’s rural residents live the great departure, also talked about as the emptying of the countryside. I will also consider how and with what effects policy makers, scholars, and intellectuals constitute the phenomenon of rural emptiness as a problem of demography. In oscillating between these different registers of living, thinking, and talking about the emptiness, my aim is to trace what Kathleen Stewart has called “a contact zone for analysis” without definitively enclosing it in particular interpretive frames. I wish to see whether and how dwelling in this “contact zone” can generate insights that are overlooked by the prevalent scholarly and political discourses about migration and demography.
Paper presented at the annual meeting of the Association for Eastern European, Eurasian, and Slavic Studies
Norises vieta, laiks: Los Angeles (USA), November 17-21, 2010
Referāta nosaukums: COLLECTIVE LIFE AFTER A DIAGNOSIS OF NATIONALISM
Anotācija: In today’s Europe, nationalism, whatever else it may be, is a term laden with political and ethical judgment. In scholarly and popular discourses alike, it tends to appear as shorthand for xenophobic attitudes and exclusionary practices. More often than not, the adjective “nationalist” conjures up images of radical youth groups, right-wing politicians, or backward individuals unable to establish a critical distance from ethnic community or populist ideology. This paper will focus on the attachment of the designation “nationalist” to individual and collective sensibilities. I will do so through analysis of arguments about tolerance that unfolded in Latvia from 2005 until 2008. On the basis of ethnographic fieldwork, I will suggest that tolerance promotion initiatives in Latvia tend to reduce dense articulations of exclusionary violence to individual and collective sensibilities.
Konference: Eiropas Sociālās antropoloģijas asociācijas konference
Norises vieta, laiks: Meinūta (Īrija), 2010. gada 24.-27. augusts
Referāta nosaukums: THE HOMESTEADER AND THE MIGRANT: ETHICS AND MOBILITY IN POST-SOVIET LATVIA
Anotācija: This paper examines the relationship between ethics and mobility in Latvia. On the one hand, it considers how Soviet practices of population transfer have contributed to the emergence of an ethical distinction between the rooted “homesteader” and the uprooted “migrant.” On the other hand, it considers how post-Soviet migratory routes to Western Europe and within Latvia, exacerbated by the current economic crisis, reconfigure this ethical distinction. Deploying a relational analytical approach, the paper argues that phenomena which are on occasion presumed to emerge from local histories and politics, such as the centrality of “sedentarist metaphysics” for collective Latvian identity, are also the result of political subjectivation through which Eastern Europe is integrated into the “West.” In doing so, the paper does not take “sedentarist metaphysics” to be devoid of mobility, but rather engages with it as itself a mode of mobility, which entails an historically specific temporal and spatial configuration of movement.
Norises vieta, laiks: Nanterre University, France, 10.07.-13.07.2012.
Referāta nosaukums: IN THE NAME OF DEVELOPMENT: WHOSE KNOWLEDGE COUNTS?
Anotācija: Based on a long term fieldwork in rural Latvia in 2010 and 2011 this paper provides a rich empirical reflection on the diverse approaches to environmental and developmental issues as seen by farmers, by policy makers and by anthropologists. The purpose of this paper is to challenge the notion of development in the context of organic farming and small holder economies in rural Latvia. The paper indicates that economic development guidelines set out to modernise peripheral EU rural areas, enhance productivity and introduce common standards for agricultural production have to deal with complex relationships embedded in local environmental knowledge and socio-cultural settings. However, more often than not the knowledge of local farmers and embeddedness of their practices are ignored by the development policy makers. Farmers' concerns for environment and biodiversity are seen as obstacles to rural development and economic efficiency. Local ecological knowledge is even perceived as backward by the policy makers. By disclosing relationships and meanings in which local (agro)cultural economic practices are embedded in Latvian organic and small holder economies, this paper emphasizes the vital role of local ecological knowledge in planning and implementing rural development strategies. But whose knowledge counts in the rural development and environmental issues after all?
Konference: Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) 2012 „The Global Baltics - The Next 20 Years”
Norises vieta, laiks: University of Illinois, Chicago. 26.04.-28.04. 2012.
Referāta nosaukums: DEVELOPMENT STRATEGIES AND EMBEDDEDNESS OF RURAL LIFE IN LATVIA
Anotācija: The purpose of this paper is to challenge the understanding of economic activity as based on economic efficiency through indicating that economic development guidelines set out to modernise rural areas, enhance productivity and introduce common standards for agricultural production more often than not have to deal with complex relationships embedded in local cultural context and social environment. The article examines the concept of embeddedness and argues that relations in which rural economic practices and decisions are embedded have culturally constructed meanings. Several agro-activities (such as, for instance, bath-house services, home beer-brewing and organic farming) are not primarily guided by economic efficiency, but rather by culturally construed awareness of one's own identity and that of others, of certain values, of social and natural environment (including one's home place), of continuity, all amounting to a certain vision of a good life . Thus a study of rural economic practices and agro-activities should be based on the analysis of culturally constructed values, social ties, as well as human relations with nature and meanings attached to them. The present theoretical reflection on the embeddedness of agro-activities is substantiated by empirical examples from five farms in Vidzeme (one of the regions of Latvia). These practices were studied during a long-term field research in 2010 and 2011.
Konference: Lielbritānijas un britu sadraudzības valstu antropologu asociācijas ASA12 konference: “Arts and aesthetics in a globalising world”
Norises vieta, laiks: Jawaharlal Nehru University, New Delhi, India, 3.04.-6.04.2012.
Referāta nosaukums: THE AESTHETICS OF RURAL LIFE OR MANIFESTATIONS OF WELLBEING IN LATVIA'S SMALL-HOLDER ECONOMIES
Anotācija: The aim of this paper is to examine manifestations of wellbeing in the lives of Latvian farmers under the conditions when there are no jobs in rural areas and no markets for local produce, farms go bankrupt and many rural residents migrate away from their communities. The manifestations of wellbeing are approached through the concept of embeddedness. The paper pertain to challenge the understanding of economic activity as based on economic efficiency by indicating that economic development guidelines set out to modernize rural areas and enhance agricultural productivity have to deal with complex relationships embedded in local socio-cultural contexts. The paper argues that relations in which rural life strategies are embedded have culturally constructed meanings that help to explain why people remain in rural areas and carry on economically inefficient production. The study of rural lifeworlds, economic practices and agro-activities is based on the analysis of culturally constructed values, social ties, as well as human relations with nature and meanings attached to them in 40 Latvian farms, where long term fieldwork was carried out in 2010 and 2011.
Konference: American Anthropogical Association Annual Conference
Norises vieta, laiks: Ņūorleāna (ASV), 2010. gada 16.-24. novembrī
Referāta nosaukums: ETHNOGRAPHY AS A BRIDGE TO BUSINESS AND RITUAL
Anotācija: If ethnography was originally designed for small communities, how does one do ethnography of large and global realities? Can we approach both transnational entrepreneurship and agrarian rituals by using ethnography as a bridge? One of the basic arguments for the necessity to make the traditional fieldwork method in the sense of Malinowskian standards more flexible, is globalization and the related flux and fluidity processes. It is being stated that staying in bounded field site one cannot comprehend the globally ongoing dynamics. This is only one of the statements that questions how fitted a traditionally trained anthropologist is for grasping complex global realities.We have also observed that going to the field suggests a trip to a place that is agrarian, pastoral, or maybe even wilde; while metaphorically opposed to work in the field is work in industrial places: in labs, in offices, in factories, in urban settings (Gupta, Ferguson 1997). By presenting my own fieldwork material from entrepreneurial activities in Latvia I aim to erase distinctions in approaches to these seemingly incompatible realities. I discuss the suitability of anthropological traditional methods for researching transnational modern business and industry form the one side and more traditional field settings as agrarian rituals from the other.
Konference: 11th EASA Biennial Conference
Norises vieta, laiks: Maynooth (Ireland), 24-27th August 2010
Sekcijas nosaukums: Markets, moneys and mobilities. Transnational organizing.
Referāta nosaukums: HINDER OR ADVANTAGE? INTERPRETATION OF THE LAW IN THE CONTEXT OF INTERNATIONAL ENTREPRENEURSHIP
Anotācija: Hinder or advantage? Interpretation of the law in the context of international entrepreneurship The paper challenges the essence of common European market by exploring the process of transferring foreign companies and production units to the Baltic States. By using ethnography as a bridge the efforts to establish transnational business cooperation in Latvia are revealed. The varying notions on how to do business, how to establish a transnational cooperation, the varying attitudes towards legislation, environmental protection, safety at work and varying perception of what a valuable outcome of business cooperation should be question the workings of European community regulations.How a cross-cultural marketplace is organized through formal regulations and norms, through networks and lobbying, through different interests,expectations, perceptions and constructed values, and how the entrepreneurs navigate in such a marketplace: these are the main topics viewed in the paper. Klāvs Sedlenieks
Konference: Aleksanteri Conference 2012. Copetition and the Good Society - The Eastern Model
Norises vieta, laiks: Helsinki (Finland), 24-26th October 2012
Paneļa nosaukums: Social welfare and well-being: problems and challenges
Referāta nosaukums: THE FICTION OF COMPETITIVENESS: HOW LATVIAN UNHAPPINESS TELLS A STORY OF HUMAN NATURE
Referāta kopsavilkums: Torn between the assumption that competition is beneficial for ‘development of society’ and their intuitive understanding that they do not like to be forced to compete, people in post-Soviet Latvia become depressed and unhappy. Their ‘circles of trust’ are narrow, they have few friends, and their satisfaction with life is low. In this article I argue that far from being naturally inclined towards competitiveness, people need to be taught to enjoy competition. As it was observed by Pjotr Kropotkin more than 100 years ago, cooperation rather than competition is what helps surviving and as such is the main factor in evolution. Although humans can be very competitive, what characterizes them especially well is a capacity that can be termed supercooperativenes, not characteristic to any other species. In fact, it seems that there are in-built mechanisms characteristic to both humans and their closest genetic relatives that work against the unduly competitive individuals and towards ensuring that people will be willing to cooperate rather than compete. However, the philosophical foundations of contemporary capitalist world stress the need for and the natural character of competitiveness. While at the level of conscious rationalization capitalism indeed is based on the principle of cooperation, in real life situations cooperation is what enables life of any (including capitalist) society. Therefore in a manner similar to Karl Polanyi, I argue that the rule of competitiveness is a fiction that cannot be sustained unless cooperation is strongly developed. The theories of social capital and civil society as well as some trends in contemporary economic theory strengthen this kind of argument. What explains the above mentioned problems in contemporary Latvia, is, I ague, the acceptance of the dogma of competition which is detached from the real-life naturalness of the need to cooperate.
Konference: Eiropas Antropologu Asociācijas (EASA) 2012 konference “Uncertainty and disquiet”
Norises vieta, laiks: Nanterre University, France, 10.07.-13.07.2012.
Paneļa nosaukums: "The Other" and the de-fetishisation of the state
Referāta nosaukums: LIFE IN THE 'POCKETS OF STATE' AS A RESPONSE TO CONTINUOUS CHANGE
Referāta kopsavilkums: With this paper I want to bring home the ideas that James Scott and Pierre Clastres applied to distant 'areas of refuge', i.e., that there are groups of people who defy the idea of inevitability of the state by voluntarily withdrawing from it. I use material from Latvia - a country which on the one hand had been incorporated in various state-like formations for at least 1000 years but on the other hand has experienced a great instability of the institution of state. Despite the uniformity that is suggested by the idea of the territory of a state, I argue that the 'intensity' of a state may fluctuate significantly inside its borders. In order to demonstrate such fluctuations I describe how people in Latvia react to unpredictability of the state by emphasising their need to stay 'independent' of the state - by organising their own informal economic world and avoiding other state institutions when possible. I conceptualise these areas (geographic or institutional) where the presence of the state can hardly be felt as the pockets of state. The pockets of the state are not necessarily criminal organisations (although may be treated as such by the state representatives) but rather mundane life of people (mostly but not exclusively) in distant rural areas of contemporary Latvia. I argue that this is an adaptation to a situation when the state itself is too uncertain to rely upon.
Konference: 11th EASA Biennial Conference
Norises vieta, laiks: Maynooth (Ireland), 24-27th August 2010
Paneļa nosaukums: Imagining disorder, imagining change
Referāta nosaukums: SURVIVING PERMANENT RAPID CHANGE: MONTENEGRIN CULTURE OF CHANGE
Referāta kopsavilkums: Why is there so little respect for the power of law in some ex-Socialist countries? Why are they simultaneously "changing rapidly" and "resisting change"? I take up the example of Montenegro and demonstrate that Montenegrins divide their world in two spheres. The first changes rapidly, is to be used for solving immediate problems and is not associated with honor. Activities related with the state, the government, political parties, the business world and NGOs fall into this area. The other sphere seemingly resists change and is related with honor. This sphere includes kin and fictive kin relations. I argue that such division helps Montenegrins navigate the world in which constant change (crisis) is a permanent feature upon which Montenegrins themselves have little influence. Arguably similar "cultures of change" geared to surviving regular (externally imposed) crises can be observed elsewhere - in ex-Socialist or post-colonial settings.
Edmunds Trumpa, Anna Stepiņa
Konference: Profesoriaus Alekso Girdenio atminimo konferencija
Norises vieta, laiks: Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultāte, 2012. gada 18.–20. oktobris
Referāta nosaukums: SĖLIŠKŲJŲ IR LATGALIŠKŲJŲ PATARMIŲ SKIRIAMOSIOS RIBOS NUSTATYMO BŪDAI
Anotācija: Latvių aukštaičių (augšzemniekų) plote sėliškąsias ir latgališkąsias patarmes skirianti kylančiosios ir laužtinės priegaidžių izofonė kartografiniuose šaltiniuose parodyta nevienodai, matyt, iki galo nebuvo nustatyta. 2010–2012 metais atliktas patarmių ribos tyrimas atskleidė tam tikrus latvių arealinės lingvistikos ypatumus: šnektų ribos (iš esmės 1939 m. valsčių ribos) ne visada atspindi lingvistinius skirtumus (Kalupė, Tirza), kartais remiamasi nekritiškai įvertintomis kitų darbų interpretacijomis (Lyvanai, Atašienė, Lubana). Nauji faktai ne tiek rodo 70 metų laikotarpiu vykusius diachroninius poslinkius (ribos išlieka gana stabilios), kiek leidžia patikslinti seniau publikuotus faktus.
Patarmių ribas tikslinti padeda įvairūs metodai, jie vienas kitą papildo.
1) Tarpdisciplininis – remiantis geografijos, istorijos, kultūros istorijos mokslo darbais, senaisiais vietovardžių sąrašais, žemėlapiuose piešiant senųjų kultūrinių istorinių arealų (dvarų, senųjų valsčių, parapijų) ribas. Kylančiosios ir laužtinės priegaidžių izofonė visada sutaps su viena iš jų.
2) Sociolingvistinis – tiriamajame plote pasirenkant gana tankų vidinį punktų tinklą (pavyzdžiui 2010–2012 m. vien Lyvanų plote apklausti 57 informantai). Scheminis informantų migracijos žemėlapis leidžia tarmių sąveikos procesus tirti visame šnektos areale ir už jo ribų.
3) Eksperimentinės fonetikos – ypatingą dėmesį atkreipiant į kiekybinius priegaidžių santykius. Abiems patarmių plotams skirti prozodijos tyrimai (Sarkanis 1993; Markus 1998) rodo, kad sėliškajame plote (tiesa, abiejuose Dauguvos krantuose nevienodai) kylančioji priegaidė (/) trukme lenkia krintančiąją (\), o latgališkosiose šnektose krintančioji priegaidė ilgesnė už laužtinę (^). Akivaizdu, kad tarp kylančiosios ir laužtinės priegaidžių esama ryškių trukmės skirtumų – jie gali būti patikimas patarmių skyrimo požymis. Šis skirtumas dar labiau padidėja matuojant ne absoliučiąją, o santykinę balsių trukmę. Balsių ilgumų santykį labai išryškina pauzė po balsio – po laužtine priegaide tariamo segmento ji gerokai didesnė, todėl ypač paryškina šio segmento trumpumą. Į tai, kad į latviškos laužtinės priegaidės skiemens kontūrą patenka pauzė, kuri daugeliu atvejų atstoja glotalizaciją, pirmą (ir, berods, paskutinį) kartą atkreipė A. Ābele (Абель 1915).
Konference: 5. latgalistikas konference „Miķeļa Bukša mantojums“
Norises vieta, laiks: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, 2012. gada 5.–6. oktobris
Referāta nosaukums: 2010.–2012. G. PĒTĪJUMS PAR DIALEKTU UN IZLOKŠŅU ROBEŽU IZMAIŅĀM RIETUMLATGALĒ: VĒROJUMI, SECINĀJUMI, IDEJAS
Anotācija: 2010.–2012. g. veiktā ESF projekta „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” valodniecības daļas galvenais mērķis – izmantojot areālās lingvistikas un sociolingvistikas metodes, noteikt augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu robežas stāvokli un iespējamās pārbīdes. Tuvojoties projekta noslēguma stadijai, var aplūkot darba rezultātus, kas publicēti zinātniskajos rakstos un tiks apkopoti monogrāfijā un datu bāzē:
1) meklējot ar Latgali saistīto kartogrāfisko materiālu, no jauna atrasts un aktualizēts pirmais A. Bīlenšteina latviešu dialektu kartes „Karte des lettischen Sprachgebiets” (1881) publicējums;
2) izmantojot dažādu laiku kartogrāfisko materiālu, seno īpašumu un administratīvi teritoriālo vienību un draudžu aprakstus, vietvārdu sarakstus, posmā starp Daugavu un Lubāna ezeru tika noteikti vēsturiskie administratīvie areāli un draudžu teritorijas, kas veido Rietumlatgales izlokšņu kodolu. Stabilas robežas starp šiem areāliem iezīmē arī robežu starp izlokšņu grupām, tāpēc tās var saukt par kultūrvēsturiskajām izoglosām;
3) posmā starp Daugavu (Nīcgali) un Lizumu tika precizēta kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa – tā ir stabila, atbilst kultūrvēsturisko areālu robežām pirms Pirmā pasaules kara, taču liecina arī to, ka dialektoloģijas avotos norādītie un ekspedīciju laikā savāktie dati mazliet atšķiras. Iemesls tam – ne tik daudz reālās valodas pārmaiņas (izlokšņu robežu kustība), cik nevienāda pieeja materiāla klasifikācijai un vispirms jautājumam, kas ir lingvistiskā izloksnes robeža;
4) kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosas noteikšanai tiek piedāvāta relatīvās kvantitātes metode, kas ļauj fiksēt lielāku kontrastu starp dažādi intonētajām zilbēm un atspoguļo nevienādas prosodiskās sistēmas, kas raksturīgas latgalisko un sēlisko izlokšņu grupām;
5) tiek pilnveidotas dialektu materiāla pieraksta metodes: sabiezināts teicēju tīkls, izmantota teicēju migrācijas karte, „Latviešu valodas dialektu atlanta materiālu vākšanas programmas“ (1954) jautājumi un piemēri pārveidoti topošās datu bāzes vajadzībām;
6) aktualizēta diskusija par latgalisko identitāti.
Konference: Dialektoloģijas lasījumi
Norises vieta, laiks: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, 2011. gada 4. novembris
Referāta nosaukums: DAŽAS PIEZĪMES PAR 19.–21. GS. RIETUMLATGALES DRAUDŽU UN ADMINISTRATĪVO ROBEŽU ATBILSTĪBU IZLOKŠŅU ROBEŽĀM
Anotācija: Referātā laikā, papildinot 2011. g. 20.–21. oktobra konferencē Labbūtība un attīstība latvijas laukos: starpdisciplinārs skatījums paustās atziņa, tiks aplūkotas Rietumlatgales administratīvo un draudžu robežu izmaiņas 1850., 1906., 1939., 1972.–1978. g. un mūsdienās. Galvenā idejā – valodas īpatnību izplatībai tuvākās ir pirms Pirmā pasaules kara pastāvējušās administratīvās un draudžu robežas.
Konference: 5. Vispārīgā fonētika un baltu valodas. Veltījums Annai Ābelei 130. gadadienā
Norises vieta, laiks: Sanktpēterburgas Valsts universitāte (Krievija), 2011. gada 15.–16. septembris
Referāta nosaukums: ИЗОГЛОССА ВОСХОДЯЩЕЙ И ПРЕРЫВИСТОЙ ИНТОНАЦИИ В ПРИГРАНИЧНОЙ ЗОНЕ СЕЛОНСКИХ И ЛАТГАЛЬСКИХ ГОВОРОВ ВЕРХНЕЛАТЫШСКОГО ДИАЛЕКТА
Anotācija: Территорию верхнелатышского диалекта на востоке Латвии пересекает изоглосса прерывистой и восходящей слоговой интонации, которая является одним из главных дифференциальных признаков селонских (западных) и латгальских (восточных) говоров. В трудах по латышской диалектологии (напр., LVDA 1999: 35, Rudzīte 2005: 101) перечислены следующие селонские говоры с восходящей интонаци¬ей, которые на правом берегу реки Даугавы примыкают к латгальским: северная часть Ливанского(436) говора, Аташиене(432), Метриена(429), Сайкава(424), Мейраны(421), Лубана(417), Дзелзава(409), Адулиена(408) и Тирза(399) (далее на север начинаются говоры верхнела¬тышского и среднелатышского пограничья). К востоку, согласно традиционным описаниям, расположены латгальские говоры с прерывистой интонацией: южная часть Ливанского(436) говора, Рудзати(437), Стирниене(433), Баркава(425), Гайгалава(479), Берзпилс(476), Ругаи(475), Яунгулбене(410), Галгауска(400), Леясциемс(393), Лизумс(397). Полевые исследования, проведённые в 2010/2011 гг. на территории между говорами Ливаны(436) и Яунгулбене(410), позволяют уточнить некоторые участки этой изоглоссы. Например, Ливанский(436) говор, в картографических источниках традиционно разделенный на две почти равные части (северную селонскую и южную латгальскую), в большей степени является селонским. Прерывистая интонация распространена только на южной окраине говора, a также на узкой восточной полосе правого берега р. Дубна и левого берега р. Оша. Примечательно, что переход между ареалами обоих типов слоговой интонации не постепенный, а резкий. В свою очередь по слоговым интонациям в речи старшего поколения Аташиенский(432) говор должен быть отнесён к латгальскому, а не селонскому поддиалекту (это подтверждают и фонетические эксперименты) – очевидно, расхождение между данными прежних источников и 2011 г. свидетельствует либо о резких изменениях состава населения, либо об ошибке, раннее допущенной при определении диалектного типа. К северу от Аташиене(432) граница между селонскими и латгальскими говорами совпадает с границей культурно-исторических регионов Латгалии и Видземе, к тому же разделённых естественными природными препятствиями (болотами, оз. Лубанс). На стороне Видземе (Сайкава(424), Мейраны(421), Лубана(417), Дзелзава(409)) наблюдается почти полное исчезновение бóльшей части прочих признаков селонского поддиалекта, однако латгальские признаки хорошо сохранены в Латгалии (Баркава(425), Ругаи(475)). За чертой Латгалии и латгальские говоры (Яунгулбене(410), Вецгулбене(401)) теряют многие свойства верхнелатышского диалекта. Несмотря на это обстоятельство, самая главная различительная особенность во всех случаях очень стабильна — изоглосса восходящей и прерывистой интонации сохранена и соответствует ареальным описаниям в диалектологических источниках.
Konference: 5. Jenaer Mai-Kolloquium Schleichers Erben – 200 Jahre Forschung zum Baltischen und Slawischen. Internationale Tagung anlässlich des 190. Geburtstages von August Schleicher
Norises vieta, laiks: Jēnas Universitāte (Vācija), 2011. gada 11.–12. maijā
Referāta nosaukums: DIE BEDEUTENDSTEN FORSCHUNGEN IN DER LETTISCHEN DIALEKTOLOGIE (2. HÄLFTE DES 19. JH. – BEGINN DES 21. JH.)
Anotācija (kopā ar Lidiju Leikumu): The first Latvian books are Lutheran catechism issued in 1585 and 1586. Since 1638 one can find fragmentary data on Latvian language dialectal differences in the works by G. Mancelius, J. Langius, J. Lange and J. F. Stender, etc. In 1863–1864 A. Bielenstein published the first scientific grammar of Latvian language. Professor A. Schleicher actively co-operated with A. Bielenstein; there is information that A. Schleicher had an idea to write a similar grammar. A. Bielenstein makes a distinction between three Latvian dialects in his grammar. In 1881 he illustrated them on a map, but in 1892 reflected them together with 35 linguistic isoglosses (term "isogloss" offered for the first time). One can find a lot of valuable data on Latvian dialects in a journal Magazin (1828–1936). In 1882 Bezzenberger published the first monograph on Latvian subdialects – Lettische Dialect-Studien. Also Latvians themselves began to explore Latvian dialects in co-operation with A. Bezzenberger - a number of subdialect descriptions were published by J. Kauliņš. Further up till the beginning of the 20th century Latvian dialects are studied very intensively, materials are published in several continued publications. At the end of the 19th – beginning of the 20th cent. the first professional Latvian linguists – Kārlis Mīlenbahs and Jānis Endzelīns –started their work. In 1907 Lettische Grammatik = Latweeschu gramatika was published. A major work, started by K. Mīlenbahs and finished by J. Endzelīns and E. Hauzenberga-Šturma, – Lettisch-deutsches Wörterbuch (1923–1932; 1934–1938, 1946). In 1922 the most significant work by J. Endzelīns was published – Lettische Grammatik (in 1951 it was translated and supplemented).. In 1922 Lettisches Lesebuch (1922) was published, which includes rich folklore and subdialect materials from all three dialects. In 1920 a Department of Baltistics was founded in the University of Latvia (1919). Research of dialects is done also in the Society of Philologists (1920), Archives of Latvian Folklore (1924) and Archives of Latvian language (1935). 120 subdialects have been described in the Filologu biedrības raksti (1921–1940) and other journals. V. Rūķe prepared a map of phonetic and morphological features of two dialects (1939-1940). In 1933 J. Endzelīns raised an idea about the Atlas of Latvian language dialects. In the period of 1941–1944 even 210 pilot maps were designed under the guidance of V. Rūķe. However the lexical part of the Atlas of Latvian language dialects was published only in 1999. "Latvian Dialectology" (1964) by Prof. Marta Rudzīte and 36 maps published in her doctoral thesis can be mentioned as a major post-war research. Important ethnogenesis issues related with dialects in their works have been reflected by Antons Breidaks, Elga Kagaine etc. There is a tradition in Latvian dialectology to make full description with the texts of one or several subdialects. There are monographs devoted to certain groups of dialectal lexis (e.g., B. Laumane, B. Bušmane etc.). Dictionaries of Latvian subdialects, which each represents its own dialect, are of great importance to Latvian linguistics: Ērģemes izloksnes vārdnīca (1977-1983), Kalupes izloksnes vārdnīca (1998), Vainižu izloksnes vārdnīca (2000). There is an intension to prepare a large Latvian Dialect Dictionary – its prospect has already been published (Latviešu izlokšņu vārdnīca: prospekts, 2005). Since 2006 common work is conducted by both Latvian and Lithuanian researchers on the project of the Atlas of the Baltic Languages, which is based mainly on the Latvian Language Dialect Atlas, Atlas of the Lithuanian Language and the lexis survey material of the Atlas of European Languages. In 2009 the prospect of the Atlas of the Baltic Languages (Baltu valodu atlants. Prospekts) was published, including 12 maps. There are such notions as cloud, tree-top, toad, pigeon, lark etc described in it. Today the first volume of the Atlas is being drafted. Many dialectal texts have been recorded in the 21st cent. in Siberia – the speech of Latvian descendants who are still using the language of their ancestors. An important task of future dialect research is to record the changes currently happening in the subdialects. In certain projects (e.g., European Social Fund Project No. 2009/0222/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/087) linguists are trying to check the veracity of the boundary of High Latvian (augšzemnieku) dialect set in the 19th-20th century and what are its shifts.
Konference: 47. starptautiskā Artura Ozola dienas konference „Baltu valodu vēsture un dialektoloģija”, veltījums Jākobam Langem (1711–1777) 300. gadadienā
Norises vieta, laiks: Latvijas Universitāte, 2011. gada 18.–19. marts
Referāta nosaukums: PIRMĀ LATVIEŠU VALODAS DIALEKTU KARTE „KARTE DES LETTISCHEN SPRACHGEBIETS“ (1881) A. BĪLENŠTEINA PĒTĪJUMU KONTEKSTĀ
Anotācija: Par pirmo latviešu valodas dialektu karti līdz šim tika uzskatīta A. Bīlenšteina izoglosu karte, publicēta 1892.g. grāmatas „Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert” pielikumā. Šajā kartē parādītas nevis latviešu dialektu, bet dialektu īpatnību robežas (35 izoglosas). Iespējams, latviešu dialektoloģijā ar to sākusies tradīcija, aprakstot dialektu areālus, noteikt arī dialektu pārejas zonas.
2010. g. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atrasta A. Bīlenšteina veidotā „Karte des lettischen Sprachgebiets”, kas iekļauta J. Dēringa rakstā „Über die Herkunft der kurländischen Letten” („Sitzungs-Berichte der kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst nebst Veröffentlichungen des kurländischen Provinzial-Museums aus dem Jahre 1880.”, Mitau, 1881). Dērings ir pazīstama personība Latvijas mākslas vēsturē. A. Bīlenšteina viņam atļāvis rakstā izmantot savus dialektu datus, jo tolaik abiem sakrita intereses, pētot Latvijas pilskalnus.
1881. g. dialektu karte raksturo 1860. g. stāvokli. Iespējams, tā varētu būt tiešā A. Bīlenšteina gramatikas „Die lettische Sprache nach ihren Lauten und Formen” (1863/1864) ilustrācija ar nelieliem papildinājumiem. Kartē ir norādītas nevis izoglosu, bet dialektu robežas. Tekstā aprakstītas apdzīvotās vietas, starp kurām iet šīs robežas, bet nav paskaidrojumu, kādas valodas īpatnības tās veido. Šo informāciju var iegūt, salīdzinot 1881. un 1892. g. kartes – dialektu areālu malas sakrīt ar atsevišķu izoglosu fragmentiem. Tas nozīmē, ka jau 1881. gadā A. Bīlenšteina bija veicis lielu priekšdarbu, sagatavojot 1892. g. izdevuma valodniecības daļu.
Konference: Dialektoloģijas lasījumi
Norises vieta, laiks: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, 2010. gada 5. novembris
Referāta nosaukums: LATGALISKO IZLOKŠŅU RIETUMDAĻAS IZPĒTES PROBLĒMAS
Anotācija: Referāts iepazīstina ar starpdisciplināro projektu „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” un valodniecības daļas uzdevumiem un problemātiku. Tajā tiek apspriesta pētījuma objekta izvēle, pētījuma vietas problēma (parādītas kartes ar dabas šķēršļiem, izvirzīts administratīvo un ciemu robežu jautājums). Tiek runāts par izlokšņu anklāviem, pievērsta uzmanība informantu izvēlei (paaudžu jautājums), datu apstrādes un interpretācijas problēmām.
Konference: 15. starptautiskā zinātniskā konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”
Norises vieta, laiks: Liepājas Universitāte, 2010. gada 2.-3. decembris
Referāta nosaukums: KĀPJOŠĀS UN LAUZTĀS INTONĀCIJAS IZPLATĪBAS ROBEŽAS LĪVĀNU IZLOKSNĒ
Anotācija: Referāts īsi iepazīstina ar projekta „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” valodniecības daļas pamatuzdevumu – pētīt augšzemnieku dialekta latgalisko robežizlokšņu īpatnības un to izplatību. Parādīti pirmie sasniegumi – atrasta līdz šim neapzināta pirmā latviešu dialektu karte „Karte des lettischen Sprachgebiets” (1881). Aplūkota Līvānu izloksne, kuru šķērso galvenā sēlisko un latgalisko izlokšņu šķirējpazīme – kāpjošās un lauztās intonācijas izofona. Parasti dialektu kartēs šī izofona izloksni dala divās vienādās ziemeļu un dienvidu daļās. Balstoties uz 2010. gada ekspedīciju datiem, parādīts precīzs šīs izofonas izvietojums, kas mazliet atšķiras no avotos norādītā. Raksturotas galvenās lauztās un kāpjošās intonācijas akustiskās īpatnības. Norādīts arī citu sēlisko un latgalisko izlokšņu īpatnību konteksts.